Kafijai piemīt vairums pozitīvu īpašību uz cilvēka organismu. Kafija spēj īslaicīgi uzlabot uzmanību, koncentrēšanās spēju, īpaši tad, kad cilvēks ir noguris. Viena kafijas tase uzlabo garastāvokli un atmiņu.

      Kafija ir efektīvs līdzeklis galvas sāpju remdēšanā (īpaši, savienojumā ar tumšo šokolādi, tāpat tā spēj aizkavēt dažādu slimību rašanos, tostarp arī samazinās Parkinsona un Alcheimera slimību risks.

      Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka kafijai nav negatīvas ietekmes uz cilvēka sirdi un asinsvadu sistēmu, pat, ja cilvēks dienā izdzer 6 kafijas tasītes. Līdz šim tika uzskatīts, ka kafija paaugstina asinsspiedienu, savukārt tas var radīt pārmaiņas sirdsdarbībā, kuras var novest līdz asinsvadu slimībām un pat sirdstriekai. Atklāts, ka kafijas lietošana nevar būt iemesls sirds ritma neregularitātei (aritmijai), tas attiecas uz visiem kafijas cienītājiem – gan veselajiem, gan ar sirds slimībām sirgstošajiem.

      Stimulējošais efekts ir cieši saistīts ar kofeīna saturu kafijā. Kofeīna daudzums kafijā ir atkarīgs, galvenokārt no grauzdēšanas pakāpes, kafijas izcelsmes un šķirnes. Parasti kafija satur no 0,8 procentiem līdz 2,5 procentiem kofeīna. Cilvēkiem ir radies nepareizs priekšstats par kafijas dzeršanu pirms fiziskām aktivitātēm – tie no tās izvairās, taču jaunākie pētījumi liecina, ka kofeīns var pat palīdzēt fiziskās aktivitātēs, jo vairo gan enerģiju, gan izturību.