Garantija

DROŠA IEPIRKŠANĀS

Piegāde

PIRKUMIEM NO 35 € PIEGĀDE BEZ MAKSAS VISĀ LATVIJĀ!

27005461
20272227

Kafijas audzēšana

      Kafija tiek audzēta tuvu ekvatoram, kur ir bagātīgas lietusgāzes un vidējā gaisa temperatūra sasniedz +19 līdz +24 ‘C, naktīs nenoslīdot zem 0’C. Vispiemērotākie apstākļi kafijas audzēšanai ir Āzijas un Āfrikas subtropi un tropi.
Sēšanā izmanto veselīgas, dīgtspējīgas pupiņas no jaunajiem kafijas kokiem. Sākumā pupiņas iesēj siltumnīcai līdzīgā vietā, tad 5 – 6 nedēļas gaida līdz sēklas uzdīgst. Tikai pēc 6 mēnešiem, kad jaunie stādi ir 30 – 50 cm augsti, sākoties lietus periodam, tie tiek pārstādīti plantācijās ar iepriekš sagatavotu augsni 2 līdz 4 metru attālumā vienam no otra.
      Lai radītu labāku mikroklimatu, starp kafijas kokiem stāda kukurūzu un akācijas. Tie aizsargā kafijas stādus no vēja un saules.
      Kafijas koka mūžs ir apmēram 60-70 gadu. Tam ir tumšas, spīdīgas, smailas lapas ar baltiem ziediem. Neapstrādāti savvaļas kafijas koki var izaugt līdz 7 metru augstumam, bet kafijas plantācijās to optimālais augstums ir 2- 3 metri, lai ērti varētu novākt nogatavojušās kafijas pupiņas. Stāds sāk nest augļus ne ātrāk kā pēc 2 gadiem un gadā var saražot līdz pat 1-1,5 tūkstotim pupiņu. Visražīgākais ir vidēji 8 gadus vecs kafijas koks.

      Kafijas koka oga ārēji atgādina ķirsi. Tā ir sarkanā krāsā, pārklāta ar biezu mizu, zem kuras atrodas divas sulīgas un saldas sēklas jeb kafijas pupiņas.
      Kafijas pupiņas vislabāk ir ievākt ar rokām, tādā veidā izvairoties no vēl negatavu pupiņu ievākšanas, novācot tikai gatavās pupiņas, kā tas notiek, piemēram, Kolumbijā, kur kafijas kompānijas meklē sezonas strādniekus kafijas novākšanai ar rokām.
       Parasti ar rokām novāktās pupiņas tiek apstrādātas ar tā saukto mitro metodi – ievietotas tīrāmajā mašīnā, kur tās zaudē daļu ogas mīkstā apvalka. Pēc tam pupiņas uz 1-3 dienām tiek ievietotas speciālās bākās, kur dabiskā ceļā atlikušais ogas mīkstums tdalās. Pēc šī procesa pupiņas mazgā, tā pavisam atbrīvojoties no vēl atlikušā mīkstuma. Daļu no tām žāvē saulē uz betona terasēm vai speciāliem galdiem, bet daļu izlaiž caur speciālu žāvējamo mašīnu, kura izžāvē pupiņas ar karstu gaisu. Šis fermentācijas process sniedz vislabāko rezultātu tad, ja tiek novāktas tikai gatavās pupiņas – tas dod iespēju baudīt maigu un ļoti kvalitatīvu kafiju.

 

     Tādā lielvalstī kā Brazīlija, kura ir Nr.1 visā pasaulē kafijas audzēšanā, galvenā metode ir tīrīšanas metode „derriça” – pupiņas novāc ar visiem zariem, neatkarīgi no tā, vai tās ir nogatavojušās. Pavisam nesen daudzās plantācijās sāka pāriet uz mehānisku vai pusmehānisku novākšanu – ar dažādu agregātu palīdzību purinot zarus. Nokritušās pupiņas sagrābj, un, lai tās atdalītu no lapām, zariem un netīrumiem, izmanto speciālas iekārtas vai arī to dara ar rokām. Tad pupiņas saber 60 l grozos un mazgā speciālās mašīnās, kur procesā gatavās pupiņas atdalās no vecajām, sausajām pupiņām. Tālākais process ir tāpat kā mitrajā metodē, pupiņas žāvē uz betona terasēm no 15-20 dienām, ik pēc 20 minūtēm tās apgrozot. Dažreiz izmanto arī iekārtas ātrākai žāvēšanai, taču abos gadījumos jāseko līdzi kafijas pupiņu mitruma līmenim, lai tās nepaliek pārāk sausas un nesadrūp – tādēļ krītas kafijas kvalitāte. Kad ir panākts ideālais mitrums (11-12%), pupiņas mehāniski atdala no miziņas. Nobeigumā pupiņas saliek maisā un sūta uz uzņēmumu, kur tās klasificē un grauzdē.